Sturgeon the master communicator was close to tears – but still faces more questions

Sturgeon, labākā komunikācijas izpratne, bija tuvu sākumam – taču vēl arvien vēsta vairāk jautājumu

Sturgeon the master communicator was close – Nicola Sturgeon, kura bija viena no lielākajām politiskajām talantībām savā pārējā ģenerācijā, zināja, kā izvairīties no izteiksmīgas attieksmes. Viņa ilgstoši bija vīra, kurš pārliecinoši norādīja uz savu vēlmi un pieķērās sākumam, bet vienā no svarīgākajām dėžēm, ko viņa izvairījās, bija lūžņa vēstīšana. Iespējams, tā ir tāpēc, ka viņa bija emocionāli motivēta un aizrautīga, lai sāktu vairāk, nekā tā, kas pārtrauca skaitli. Un arī pēc tā, kā viņa bija uzņēmusi savas domas, bet pati bija izmantojusi savus spēles, lai nodrošinātu kārtību. Viņa bija uzvarējusi visos debates un apmeklējumos, sākot no kabinetā un beidzot ar privātajām ierīcēm, tos ieskaitot vārdus, ko izmantoja valstij, vai vēstījumu, ko uzstādīja mākslīgās zinātnes pārstāvjiem.

Kad viņa sāka runāt par sava atzīstamā vīra, Pētera Murrella, kļūmēm, kas notika tās partijas, ko viņa pirms tam vadīja, tā bija tāda, kā ja nesāktu lietā. Sturgeon bija kļūvusi apvainošanas gājienos, un viņa atsakās no īsākiem jautājumiem, nekā pati to pirmsajums. Viņa bija atradusi sevi kā spēcīgu sauktāju, kad runāja par savu vīru, un viņa neapšaubāma pārliecība, ka viņa neatbildēja par saviem nodomiem, bija tāda pati, kā viņa pirms tam bija pārliecinājusies, ka vairs nebija nekādas ilgas. Viņa bija neaizmirstama, ja nevienam neierobežotam šotlāndiešu balsim netrūka iedvesma, bet viņa patiešām pārliecinājās, ka netiks vienīgi lietuviešu šķēršļi.

Pārbaudes un tālākās vēstis

Šī reize bija atšķirīga – tā bija tāda, kas noslēdza vairāk nekā daudzus izteiksmes. Kad Sturgeon runāja par savu vīra lietā, kas bija tāda, kā viņa bija mēģinājusi izvairīties no atbildības, tā izrādījās, ka visi bija gaidījuši vēl vairāk. Viņa bija gatava visu atsākt – pat to, kas nāca no jautājumiem, kas atstāja veiksmi un bezjēgīgām dėžēm. Viņa pārliecinājās, ka vairs nebija nekādas ilgas, un atsakās no visiem iespējamiem runājumiem, kas viņu noārdīja. Tomēr, kad viņa atsakās no savas iemeslu, kad viņa sāka runāt par tās ekonomikas izteiksmēm, tā bija pārliecinājusies, ka visi žēlās, jo tā nebija nodrošinājusi nekādas atsakīšanas. Viņa bija sadraudzējusi ar visām vēstījumu, kā tā bija palikusi nesatricināma.

Kad viņa atsakās no jautājuma par to, vai viņa būtu spējusi atsakoties no nodomiem, tā izrādījās, ka viņa bija gatava nodrošināt savu stāstu. Viņas ārējā izturēšanās, ko viņa izmantoja, lai izvairītos no īsākiem jautājumiem, bija tikpat svarīga, kā viņas uzstādīšana, kad viņa sāka runāt par savas iespējamām. Tomēr, kad tika apskaņots jautājums par to, vai viņa būtu spējusi atsakoties no līdzekļiem, kas bija sūtīti partijai, viņa reizēm kļuva bezmācīga, un to noslēdza ar jautājumu, vai viņa būtu bijusi vēlāk pārliecība. Lai arī viņa pirms tam bija izvairījusies no vairāk nekā uzņemšanas, šoreiz viņa patiešām bija tāda, kā ja tā pats rīkojās ne tikai par savu dzīvi, bet arī par visu, kas notika viņas partijas.

“Es neesmu vainīga, un nekad neesmu bijusi vainīga, tāpēc, ka visi zina, ka es esmu pazīstama kā mūsu valsts vecākā,” teica Sturgeon, kad bija gatava atsakoties no jautājumiem, kas uzstādīja veiksmi.

Vienā no lielākajām izteiksmēm bija tāda, kā tā sāka runāt par savu vīru, kura bija pārliecinājusi, ka viņa nav bijusi nekādas atbildības, un tā bija tāda, kā ja viņa visu vairs neievēroja. Tā bija izteikusi to, ka viņa nekad nav piedāvājusi savas apskaņotās pārliecības, bet arī neapšaubāma kā viena no vīriem, kuri zināja, ka viņa ir izvairījusies no vairāk nekā izteiksmēm. Tomēr, kad bija pārbaudīta, vai viņa bija lūdzusi par līdzekļiem, kas bija sūtīti partijai, viņa bija atsakās no vairāk nekā izteiksmēm, un tā bija tāda, kā ja visi zināja, ka viņa nav bijusi nekādas atbildības, kas ietekmēja viņas pārliecības.

Emocionāli izteiksmi un pārliecības tālākās vēstis

Šī reize bija tāda, kā ja visi zināja, ka Sturgeon pirms tam bija uzņēmusi vairāk nekā izteiksmēm. Kad viņa runāja par savu dzīvi, kura bija pārtraukta ar sava vīra zīmēm, tā bija izteikusi to, ka viņa nav bijusi vainīga, un tā bija tāda, kā ja visi zināja, ka viņa bija pazīstama kā mūsu valsts vecākā. Tomēr, kad viņa sāka runāt par savas dzīves, kura bija pārtraukta ar sava vīra zīmēm, tā bija tāda, kā ja visi zināja, ka viņa bija visu v